房车与露营 寰球速览 第七十八期-最新行业动态
- ?is raksts ir par programmē?anas valodu. Par citām jēdziena python nozīmēm skatīt nozīmju atdalī?anas lapu.
![]() | |
Paradigma | Daudzparadigmu, objektorientēta, imperatīva, funkcionāla |
---|---|
Izveidota | 1991 |
Autors | Gvido van Rosums |
Izstrādātājs | Python Software Foundation[1] |
Pa?reizējā versija |
百度 实际上两人说的都是真实的,在蒂勒森被辞退前,美媒就曾接到消息,消息中显示阿联酋曾劝说特朗普辞退蒂勒森,而在他离职之后,萨勒曼也去美国访问过,并订购了540亿美元的军火。
3.9.0 un 2.7.18 (2020. gada 5. oktobrī un 2020. gada 20. aprīlī) |
Galvenās implementācijas | CPython, Jython, IronPython, Python for S60, PyPy, Unladen Swallow |
Dialekti | Stackless Python, RPython |
Ietekmējusies no | ABC, ALGOL 68, C, Haskell, Icon, Lisp, Modula-3, Perl, Java |
Ietekmējusi | Boo (programmē?anas valoda), Groovy, Ruby, Cobra, D, Dao, Falcon |
OS | vairākplatformu |
Licence | Python Software Foundation License[2] |
Tīmek?a vietne | python.org |
Python (no ang?u: ‘pitons’, izrunā kā paiton, reizēm arī piton) ir augsta līme?a programmē?anas valoda. Tā ir interpretējama objektorientētā skriptu valoda. Python valoda ir veidota, akcentu liekot uz programmētāja ērtībām pār datoru, programmas lasāmību pār ātrumu. Python principi ir apkopoti 19 aforismos.[3]
Vēsture
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Jaunu programmē?anas valodu 1991. gadā radīja Gvido van Rosums (Guido van Rossum), kad vi?? strādāja CWI institūtā Nīderlandē. Tajā laikā vi?? strādāja ar operētājsistēmu Amoeba, un bija nepiecie?ama valoda, kas būtu līdzīga ABC programmē?anas valodai, bet ar vieglu piek?uvi sistēmas funkcijām. 1989. gada beigās Gvido sāka projektēt valodu, kurai būtu papla?inā?anas iespējas. Tā kā Rosumam bija pieredze ar Modula-2+, tad vi?? jaunajā valodā sintaksi un pārtraukumu semantiku pielietoja no valodas Modula-3.
Pēc Gvido van Rosuma ieceres jaunās valodas nosaukumam bija jābūt īsam, unikālam un nedaudz noslēpumainam. Vi?? to nosauca par Python, kas bija aizgūts no BBC televīzijas komēdiju seriāla Monty Python, kas Gvido ?oti patika. Par godu Monty Python aktierim ērikam Aidlam nosaukta arī Python integrētā izstrādes vide IDLE.
Python izstrādes laikā Gvido van Rosums nomainīja vairākas darbavietas.
Dizains
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]Python ir vairāku paradigmu programmē?anas valoda. Objektorientētā programmē?ana un strukturētā programmē?ana tiek pilnībā atbalstīta, un daudzas tās funkcijas atbalsta funkcionālo programmē?anu un aspektorientētu programmē?anu (tostarp ar metaprogrammē?anu un metaobjektiem — ma?iskās metodes) .Daudzas citas paradigmas tiek atbalstītas, izmantojot papla?inājumus, tostarp dizains pēc līguma un lo?iskā programmē?ana.
Python atmi?as pārvaldībai izmanto dinamisko rakstī?anu un atsauces skaitī?anas un cikla noteik?anas atkritumu savācēja kombināciju.Tam ir arī dinamiska nosaukumu iz??irtspēja (vēlīna saistī?ana), kas programmas izpildes laikā saista metodes un mainīgo nosaukumus.
Python dizains piedāvā zināmu atbalstu funkcionālai programmē?anai Lisp tradīcijās. Tam ir filtrē?anas, reducē?anas funkcijas; sarakstu izpratnes, vārdnīcas, kopas un ?eneratoru izteiksmes.Standarta bibliotēkā ir divi modu?i (itertools un functools), kas ievie? funkcionālos rīkus, kas aizgūti no Haskell un Standard ML.
Valodas pamatfilozofija ir apkopota dokumentā The Zen of Python (PEP 20), kas ietver tādus apgalvojumus kā:
- Skaists ir labāks par neglītu.
- Skaidrs ir labāks nekā netie?s.
- Vienkār?s ir labāks par sare??ītu.
- Sare??īts ir labāks par sare??ītu.
- Lasāmība ir svarīga.
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
![]() | ?is ar informācijas tehnolo?ijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|