脂肪肝适合吃什么食物
| 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV | |
|---|---|
 No aug?as uz leju: dego?ais Pasaules tirdzniecības centrs, sabrukusī Pentagona sekcija, Reiss 175 ietriecas WTC 2 ēkā, ugunsdzēsējs lūdz palīdzību, tiek atrasts Reisa 93 dzinējs, Reiss 77 ietriecas Pentagona ēkā | |
| Vieta |
|
| Datums |
2001. gada 11. septembris 8.46 – 10.28 (UTC-4) |
| Uzbrukuma veids |
|
| Bojā gāju?ie | 2996 (2977 upuri, 19 nolaupītāji) |
| Ievainotie | 6000+ |
2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV bija ?etri teroristu uzbrukumi ?ujorkā, ārlingtonas apgabalā un ?enksvilas apkārtnē, ASV, ko paveica islāmistu teroristu organizācija Al-Qaida 2001. gada 11. septembrī. ?ajā uzbrukumā kopumā gāja bojā gandrīz 3000 cilvēku, tika nodarīti 10 miljardus ASV dolāru vērti bojājumi.
Norise
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]?etras teroristu pa?nāvnieku grupas (katrā no tām bija viens vai vairāki trenēti piloti), kopumā 19 Al-Qaida teroristi, nolaupīja ?etras pasa?ieru lidma?īnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot ?os objektus. Divas no nolaupītajām lidma?īnām (United Airlines reiss 175 un American Airlines reiss 11) ar aptuveni 18 minū?u intervālu ietriecās Pasaules tirdzniecības centra dvī?u tor?os, ?ujorkā, kas drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja 2606 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās. American Airlines reisa 77 lidma?īna ietriecās Pentagona ēkā, Vird?īnijā, izraisot vispārēju eksploziju un deg?anu. Ceturtā nolaupītā lidma?īna, aviokompānijas United Airlines reiss 93 tika mēr?tiecīgi virzīta uz Va?ingtonu, bet nokrita netālu no ?enksvilas pilsēti?as Pensilvānijas ?tatā.
Va?ingtonā tika evakuēts Baltais nams un citas valdības ēkas. ?ujorkā valdīja haoss. ASV gaisa telpa tika pilnīgi slēgta lidojumiem. ASV Bru?otajos spēkos tika pasludināta kaujas gatavība "Delta" (gatavība karam). Eventuālas agresijas atvairī?anai tika sagatavoti arī kodolspēki. ASV slēdza robe?u ar Kanādu un Meksiku. NATO evakuēja galveno mītni Briselē. Izraēla evakuēja savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs.
ASV valdība jau nākamajā dienā par ?o terora aktu organizē?anu apsūdzēja Osamu bin Ladenu, uzskatot, ka, dzīvojot Afganistānā, vi?? organizējis 11. septembra terora aktus, un vi?a vadīto teroristu grupu Al-Qaida. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tie?i Al-Qaida par ?ī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā da?a esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu. 28. septembrī FIB nāca klajā ar pazi?ojumu, ka beidzot ir konstatētas visu 19 teroristu personības, un vismaz 3 no tiem esot bijusi saistība ar Al-Qaida.[1] Virkne neskaidrību un pretrunu notikumu skaidrojumā ir radīju?as pla?as diskusijas un sazvērestības teorijas par ?o tēmu.
Terora akta īstenotāji
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Galvenais organizētājs, iespējams, bija Hālids ?eihs Muhameds (Khalid Sheikh Mohammed) — arestēts Pakistānā 2003. gada 1. martā, ieslodzīts Gvantanamo cietumā. 2008. gada decembrī Halids ?eihs Muhameds pazi?oja, ka vēlas atzīt savu vainu. Kopā ar vi?u bija apsūdzēti jemenietis Ramzi bin ?ibhs (Ramzi Binalshibh), kur? it kā bijis uzbrukumu koordinators, ta?u nav varējis iegūt ASV vīzu un akcijā nav piedalījies, Saūda Arābijas iedzīvotājs Mustafa Ahmeds Havzavi, kur? bijis viens no diviem terora akta finansētājiem, un Halida ?eiha radinieks Ali Abdel Azizs Ali.[2]
Kopā terora aktā piedalījās 19 teroristi, no kuriem 15 bija Saūda Arābijas, 2 — Apvienoto Arābu Emirātu, 1 — ē?iptes un 1 — Libānas pilsonis. 14. septembrī, izmantojot aviobi?e?u re?istru, bija noskaidrotas jau 18 teroristu personas.
- American Airlines reiss 11: Muhammeds Atā (???? ???, Mu?ammad ‘A?ā), Satāms as Sukāmī (???? ????????, Sa?ām as-Suqāmī), Valīds e? ?ehrī (???? ???????, Walīd ash-Shehrī), Vaīls e? ?ehrī (???? ???????, Wāīl ash-Shehrī), Abdelazīzs el Umerī (??? ?????? ???????, ?Abd al-?Azīz al-?Umarī)
- United Airlines reiss 175: Mervāns e? ?ehī (????? ??????, Marwān ash-She??ī), Fājezs Benīhammeds (???? ??? ????, Fāyaz Banī ?ammad), Muhands e? ?ehrī (???? ???????, Muhand ash-Shehrī), Hamza el Gāmdī (???? ????????, ?amzah al-Ghāmdī), Ahmeds el Gāmdī (???? ????????, A?mad al-Ghāmdī)
- American Airlines reiss 77: Hānī Hand?ūrs (???? ??????, Hānī ?anjūr), Hālids el Mihdārs (???? ????????, Khālid al-Mi??ār), Mād?eds Mūkads (???? ????? ?????, Mājad Mūqad), Nevāfs el Hāzmī (???? ????????, Nawāf al-?āzmī), Sālems el Hāzmī (???? ????????, Sālam al-?āzmī)
- United Airlines reiss 93: Zijāds D?erra (???? ?????, Ziyād Samīr Jarrā?), Ahmeds en Nāmī (???? ?? ??? ???? ??????, A?mad an-Nāmī), Saīds el Gāmdī (???? ????????, Sa‘īd al-Ghāmdī), Ahmeds el Haznāvī (???? ?????????, A?mad al-?aznāwī).
ASV reakcija
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
ASV prezidents D?ord?s Bu?s pazi?oja: "Mēs atradīsim tos, kas to izdarīja... Mēs vi?iem liksim bēgt un sauksim pie atbildības..." 85% amerikā?u atbalstīja domu dot triecienu valstij, kas sniegtu teroristiem patvērumu. ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Senāta rezolūciju, kas prezidentam pie??ir pilnvaras "piemērot spēku, lai atrastu un sodītu terora aktu rīkotājus". D?ord?s Bu?s nevilcinājās mobilizēt 50 tūksto?us rezervistu, bet prezidenta reitings, kas pirms 11. septembra bija zem 50% robe?as, divās nedē?ās pacēlās līdz 90% atbalstītāju, sasniedzot rekordu ASV vēsturē.[3]
Pasaules reakcija
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]NATO sabiedrotie aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu.
No ASV nedraudzīgajiem spēkiem pirmie rea?ēja kustība "Islāma d?ihāds", kuras pārstāvis pazi?oja, ka uzbrukumi ir rezultāts ASV īstenotajai politikai Tuvajos Austrumos.
16. septembrī Persijas lī?a sadarbības padomes dalībvalstis — Bahreina, Kuveita, Omāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, — pazi?oja, ka ir gatavas aktīvi atbalstīt Va?ingtonu cī?ā pret terorismu.
2001. gada 5. septembrī, tikai pāris dienu pirms teroristu uzbrukumiem, kas satricināja pasauli, deputāti pie?ēma rezolūciju, kurā ietverti vairāki ieteikumi par Eiropas Savienības lomu terorisma apkaro?anā. Deputāti pieprasīja, lai Padome ievie? Eiropas aresta orderi, kas palīdzētu apkarot terorismu, un pieprasīja izstrādāt ES definīciju terora aktiem, kā arī noteikt vispārpie?emtas soda sankcijas par terorismu. Parlaments uzskatīja, ka oficiālās izdo?anas procedūras būtu jāatce? un dalībvalstīm būtu jāatzīst citu dalībvalstu lēmumi par teroristu pārkāpumiem. EP deputāti arī aicināja ES dalībvalstis pie?emt standarta kompensācijas pasākumus teroristu noziegumu upuriem. Uzreiz pēc 2001. gada 11. septembra Eiropas Komisija sakopoja spēkus terorisma apkaro?anai. 2001. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija ierosināja iesaldēt līdzek?us 27 privātpersonām un organizācijām, kuras turēja aizdomās par dalību uzbrukumu organizē?anā.
Nozīme
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]ASV sabiedrībai "dvī?u tor?i" bija viens no valsts simboliem un to sagrau?ana ievērojami mainīja amerikā?u skatījumu uz pasauli, iznīcinot līdz?inējos priek?status par ?īs lielvaras varenību un neievainojamību. Pēc ?ī terora akta amerikā?i pat sāka simbolisku laika skaitī?anu: pirms un pēc 11. septembra. Lai finansētu "karu pret terorismu", ASV nodok?u maksātāji piekritu?i ievērojami palielināt militāros izdevumus. Pentagona bud?ets 2000. gadā bija aptuveni 290 miljardi dolāru, bet pa?laik tas sasniedzis jau 440 miljardus dolāru (turklāt vēl papildus 120 miljardi tiek pie??irti militāro operāciju finansē?anai Irākā un Afganistānā). ASV amatpersonas informē, ka pasaulē kop? 11. septembra apcietināts vairāk nekā 4000 cilvēku, kas tiek turēti aizdomās par terorismu.[4]
?ie notikumi kalpoja par galveno pavērsiena punktu Rietumu pretterorisma politikas attīstībā un da?ādu valstu un starptautisko organizāciju darbībā. Kopumā mainījās ASV ārpolitika: tā vēl vairāk tika realizēta no spēka pozīcijām. Turpmākajos gados pamatojoties uz terorisma apkaro?anu, ASV vadītā koalīcija veica iebrukumu Afganistānā un Irākā pat bez ANO mandāta. Lidostās tika ieviestas papildu kontroles un ierobe?ojumi. Līdzīgi terora akti tika veikti arī Eiropā: 2004. gada 11. martā Madridē un 2005. gada 7. jūlijā Londonā. Pēc ?iem terora aktiem attieksme pret musulma?iem un imigrantiem ir k?uvusi neiecietīgāka ne tikai ASV, bet arī citās pasaules valstīs.
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ Sabiedrotie pārliecināti par bin Ladena vainu. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.
- ↑ ?Vienpadsmitā septembra teroristi atzinu?i savu vainu. // NRA. 09.12.2008.?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 10.09.2015. Skatīts: 03.01.2010.
- ↑ Pasaule piemin 11. septembra 5. gadskārtu. // Latvijas Vēstnesis Plus. 12.09.2006.[novecojusi saite]
- ↑ ?Kar? pret terorismu nav uzvarēts - publika.lv?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2010. gada 5. janvārī. ?Arhivēta kopija?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2012. gada 7. martā. Skatīts: 2010. gada 5. janvārī.
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par ?o tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV.
- Encyclop?dia Britannica raksts (angliski)
- Encyclop?dia Universalis raksts (franciski)
- National Commission on Terrorist Attacks Upon the United States
- The September 11 Digital Archive
- September 11, 2001, Documentary Project
| ||||||||||||||
|